Varoņi un Mazie Ziemassvētki

Pirmā diena nebija atlases sači un to veicu sevišķi nepiespiežoties, tomēr laužot ceļu caur mazajām eglītēm. Tā kā no kļūdām neizvairījos, tad no mana laika var atņemt dažas minūtes. Un tomēr pirmajā dienā bija iespējams ieekonemēt 4 minūtes VIENĀ ETAPĀ. Runa iet par etapu uz sesto punktu. Iespējams, Latvijā šī ir viena no dažām vietām, kur nevar iet taisni ātrāka etapa laika uzrādīšanai. Pēc tam šis nedaudz noderēja arī otrajā dienā, tomēr 90% tomēr lauzu cauri.
 Etaps uz sesto:
Sarkanais ir mans ceļš (8min, kļūda beigās). Ne īpaši veiksmīgs. Oranžais - šo ceļu es pieļauju var veikt 4 min.

Iespaidi pēc 1. dienas: Labs laiks. No asinīm nevar izvairīties. Upītis parādīja, ka pagājušā gada Talsu Pauguraines kauss nebija nejaušība, kad viņš man atzaudēja 10sek. Arī Mišins būs spēcīgs. Daudzi no 96spices nenostartēja stabili. Izcili, ka Irmantas atbrauca. Viņš novinnēja 1. dienu ar atrāvienu un parādīja īsto situāciju mūsu grupā. (+4.35 no manis). Viņš labi nostartēja arī Kāpas kausos Lietuvā, kur es pārķēru etapu dzīdamies pēc uzvaras, jo dienu iepriekš zaudēju minūti uz pēdēju KP, kā dēļ paliku otrais (@ Joudkrante). Sestdien atšķirībā no Sezono atidarimas man beigās nebija tādu raustīšanos un kļūdu, izņemot to, ka apstājos, lai precīzi paņemtu punktu purvā. Tas prasija 30sek, tomēr, lai arī šīs sek. mani no 3. vietas nobīdija uz 6., tomēr šķita, ka tās tomēr atmaksājās, jo nebija kļūdas tādā vietā, kurā to ir viegli uztaisīt.

Otrā diena - Sniegs ir pats sliktākais, kas var notikt sacensībās. Bet šī bija atlase. Vakardien starta vietā bija īsta taka, šodien - sniegā iemīta, tāpēc vakar 1. KP paņemtu pa 2min, šodien par 9min. Izlauzu cauri zaļajam. Paņemu otro, aizmukdams no J.K., kas mani nemaz nepamanīja. Viņš bija mani pieķēris par 6min. Tālāk cauri neforšam pamežam. Ieejot vakardienas 1. KP ieplakā, pēkšņi parādījās Ģ.Ļ. Arī viņš bija tīri priecīgs, aizmucis no J.K., kas viņu noķēra par 4min. Viss bija forši līdz tam, kad nebija tās sprintojamās takas, kuru izmantoju vakar uz otro. Kaut kā pa abiem izdevās noturēt virzienu. Paņēmu. Viņš arī. Ģ.Ļ:"Nekas vēl nav zaudēts!" Var saprast. Viņš grib tikt izlasē tikpat ļoti kā es. Visstulbākais brīdis. Es viņu pazaudēju. Nē, pazudu es. Kompass Pokaiņos man nemeloja. Tas drīzāk darbojās kā drošinātājs, kad es pats nenoturēju virzienu. Man nepatika variants pa stigu. Tomēr šobrīd būtu to ņēmis uz ceturto. Es gāju pa purviem. Laužams. Nākamais etaps mani izslēdza. Pazuda domāšana. Aizgāju pa ceļu. Pēc tam kapāju atpakaļ. Kāpēc tā? Taka pa kuru man vajadzēja ieiet punktā nebija iestaigāta. Es varēju doties arī pa taisno uz finišu. Es nekad nepadodos. Kaut kādi punkti ir labāki par necik. Dodoties iekšā uz piekto pretī nāca D.G. Atstarpe bija par lielu, lai es viņu tuvākajā laikā vēlreiz ieraudzītu. Atpakaļ caur purviem izkapāju daudz ātrāk nekā pirms tam. Uzķēru taku. Vēlāk distancē uz 10. pilnīgi pazudu distancē zem sniega. Pēdējie  1,5km bija ok. Manuprāt, ja distanci veic 19/36 dalībniekiem visi 19 ir varoņi. Visi, kuri šodien veica distanci tādi ir. Redzot šīs dienas rezultātus, kā arī apstākļus ceru, ka šo dienu nevērtēs atlasot izlasi. Tas būtu saprātīgi. Dažās grupās 2. dienu vispār nevērtēja. Tāda nevar būt atlase. Lai arī es domāju, ka Irmantas uzvarēs kopvērtējumā viņš finišēja ar man diezgan līdzīgu rezultātu. Kāpēc?
Starp citu  http://ainars.mck.lv/cgi-bin/reitti.cgi var sazīmēt ceļus.