Carnikavas dubultdienas

Laicīgi ierodoties uz startu forši iesildījos un iekšā distancē. Sākumā diezgan viegli, bet kļūdijos uz abiem pirmajiem KP. Atstāju 2 minūtes, tomēr tas mani nesatrauca. Uz trešo azimutā, piesaiste paugurs uz ceļa. Tieši virsū. Jau redzēju Otto. Viņš man izcēla ceturto un piekto. Ātrāk skrēju uz sesto. Leģenda ar punkta novietojumu nesakrita. Punkts nedaudz paslēpts. Nākamais etaps tikai zaļajā, biezajā jauno priežu mežā. Izvirzījos pirms Otto, nokapāju sarežģītu etapu ar Top 3 laiku. No Kp izgāju šķībi, pēc tam laboju. Vēl minūte no laika. Šķita, ka vairs nevelk. Izvēlējos skriet apkārt kalniem, lai arī būtu ātrāk skriet taisni. Te 20 sek. paņēma suns. Sākumā pieskrēja pie manis, tad pie Otto, līdz saimnieks viņu savāca. Atlasē. Pēc tam gan super piesaistes. Etapu uz 11. paprasīja vēl 1'30. Tālāk atgriezās ātrums. Visus punkus paņēmu normāli. Pie priekšpēdējā pazuda un noraka Otto, bet es finišēju, tobrīd ar otro laiku. Vispār distance nebija pārāk veiksmīga priekš manis. Kapāt nesanāca, nebija tā ātruma. Tomēr konkurenti lielākoties nostartēja vājāk, atpaliekot daudz. Un pēc pirmās dienas varēja nojaust, ka kopvērtējumā Top3 diez vai būs kāds, kas pēc 1. nebija pieciniekā, kas bija šāds:

1

Uldis Upītis

Kāpa OK

30:10

0:00

2

Atis Heinols

ZVOC-VBSS

34:05

+3:55

3

Endijs Titomers

Alnis-JNSC OK

34:49

+4:39

4

Emīls Vainovskis

Saldus OK

34:52

+4:42

5

Jēkabs Knēts

CPSS/Meridiāns/Pārgauja

37:51

+7:41

Pēc tam iekārtojāmies Medzābakos un devāmies ārā uz jūru pie pagājušā gada otrās dienas starta. Gan jau Kārlis vēlāk atsūtīs kādu bildi. Pēc tam atpakaļ, augšā pa kāpnēm. Tur izbūvēts vasaras bārs. Pagaidījām, lai citi cilvēki aiziet un sākām meklēt kešu "Lilaste seaside". Apmēram pēc 5min es to atradu, pierakstījāmies. Ielikām monētu un nolikām slēpni vietā. Gājām atpakaļ uz Medzābakiem, jo Kārlim vairs nebija interneta un androids ziņoja, ka drīz izdzisīs. Atklājām, ka ezera pusē dzīvo truši. Tā kā Lieldienās nebijām šūpojušies, tad tagad bija iespēja. Sāka krēslot. Apskatījāmies vai nevaram paspēt atrast vēl kādu. "If u are going to Saulkrasti" kļuva par mūsu jauno mērķi. Divi kilometri, uz dzelzsceļa tilta. Sākumā gājām gar maģistrāli, tad pārvietojāmies uz taisnāko, bet ekstrēmēko dzelzsceļu. Ieraudzījām ceļu dzelzsceļa otrā pusē. Līdzi bijām paņēmuši riekstu un rozīņu maisījimu, tas bija tieši laikā. Kad līdz tiltam bija vēl apm. 300m uzskrējām sprintus līdz tilta sākumam. Tilts gāja pāri Saulkrastu šosejas atzaram. Es aizgāju līdz tilta otram galam un atradu hintā norādīto melno trijstūri, tālāk visu izdarīja Kārlis, nokāpdams zemāk tilta konstrukcijā virs šosejas un veiksmīgi atrada kešu. Ielikām monētas, izņēmām korķviļķi. Atpakaļ nācām gar šoseju. Pilnīgi tumšs. Dažas laternas uz ceļa dīvaini raustījās, bet daudzi 100m stabiņi bija nolauzti un mētājās ceļa malā. Kad atgriezāmies aizgājām uz laipas, paskatījāmies, ka visas laivas un katamarāni ir piesieti. Novērtējām cik tālu atrodas ezerā esošā sala, minējām uz kuru pusi tā ir, jo to tumsā nevarēja redzēt. Tad devāmies gulēt. Konferenču zāles grīda uz sava paklājiņa maksāja 2ls. Vēl bez mums šeit bija Smiltenes un Madonas orientieristi.

        No rīta sajūta itkā es būtu nevis gulējis uz grīdas, bet būtu atsities pret grīdu. Biljards + šūpoles, tad uz Carnikavu. Man un Visvaldim starts bija jau pēc 40 min. Saģērbāmies, iesildījāmies normāli. Distanci, kura dažus varbūt biedēja ar 7,5 km, veicu ļoti labi. Uzdevums bija nenorakt. Nenorakt daudz. Aizķēros pie 2. kp, tad ieraudzīju Visvaldi, kuru pa 4 min jau gandrīz biju noķēris. 4. kp sapratu, kāpēc mana karte ir tik smaga. Labi ;D . Piektajā Visvaldis jau bija panākts, bet 6. uztaisīju kļūdu (2min), jo aizmirsu, ka pats speciāli liku azimutu pa labi. Sanāca aizmukt no Visvalža. Uzmanīgi darbojos pie vistālākajiem punktiem distances vidū. Tad bez aizķeršanās līdz pat 18. kp, tomēr nedaudz bremzējot sevi. Noteikti nevēlējos kļūdīties. Deviņpadsmito gaidīju ātrāk, bet neapjuku, neatstāju daudz, pārcēlu kalnu. Uz pēdējo, 20.Kp. skrēju paralēli dīķim 100m attālumā. Nenolasīju leģendu. Atstāju sekundes nevajadzīgi. Mans iedomātais žoga stūris izrādījās elektrolīnijas stabs. Nu jā. Finišs. Uzzināju, ka neesmu pirmais. Dīvaini, Knētu patiešām saticis nebiju, bet neiedomājos, ka viņš ir priekšā. Kopvērtējumā tomēr es biju 1 minūti priekšā. Šķita, ka esmu veicis labāko skrējienu vismaz kopš Talsu Pauguraines kausa. Titomeram šodien saliku ap 40 sek, izvirzījos priekšā viņam. Heinols atnāca pašā pēdējā brīdī. Šodien viņu uzvarēju, tomēr kopvērtējumā saglabājās 13 sekundes un viņš izcīnīja otro vietu. Upītis savās mājās uzvarēja arī otro dienu.

       Otrās dienas distance bija ļoti ātra, tomēr interesanti, ka kopvērtējumā vietu sadalījumu vairāk izšķīra vidējā distance. 5. vieta garajā distancē.

Kopvērtējumā 3. vieta, labas izredzes tikt izlasē. Get in selection.

Un vēl mana komanda ManPatīk eXperimenta konkursā izcīnīja 1. vietu Kurzemē, fināls paredzēts LNT tieši tajā dienā, kad atlases mačs būs Rīgas Čempionātā. Kaut kā būs jātiek galā... Kā?